ATBILDES UZ DAŽIEM VISBIEŽĀK UZDOTAJIEM JAUTĀJUMIEM

Vadot kursus un vienkārši runājot ar cilvēkiem, man bieži uzdod līdzīgus jautājumus. Tāpēc šeit sniegšu īsas atbildes uz šiem vispopulārākajiem jautājumiem. Šīs atbildes balstās uz manu personisko pieredzi un zināšanām. Meklējot dažādos informācijas avotos, jūs varat atrast visdažādākās un vispretrunīgākās atbildes uz šiem pašiem jautājumiem.

Ar ko svaigēšana ir labāka par tradicionālo ēšanas veidu?
Tradīcijas ir veidojošās gadiem, ļoti dažādu apstākļu ietekmētas. Piemēram, ļoti ilgi cilvēki par vērtīgāku uzskatīja to, kas bija grūtāk iegūstams, piemēram baltmaizi. Vai arī ilgi par labāku tika uzskatīts ēdiens, kurš ir sātīgāks – tas ir piepilda vēderu uz ilgāku laiku, piemēram, trekns vai ļoti koncentrēts ēdiens. Tāpat ierobežotās iespējas produktu saglabāšanai ziemas periodam ir veidojušas veselu tradicionālu uzskatu kompleksu. Tas, ka kaut kas ir tradicionāls, nenozīmē ka tas ir veselīgs. Mēs pie tā pārsvarā turamies, tāpēc ka tas ir pierasts un tāpēc šķietami ērts. Visi dažādie svaigēšanas principi balstās uz visveselīgākās un cilvēku sugai visdabiskākās diētas meklējumiem. Daži eksperti cenšas izprast un izskaidrot, kādai diētai mūsu radītājs ir mūs kā sugu konstruējis, kāds ir pirmatnējais dizains un kādu barību mēs dabiski varam visvieglāk iegūt, neizmantojot palīgierīces, no kādas klimatiskās zonas cilvēku pirmsākumi nāk. Savā ziņā tā ir pirmatnējo tradīciju meklēšana. Jebkurā gadījumā svaigu un termiski neapstrādātu augļu, lapu un dārzeņu ēšana man personiski šķiet ļoti dabiska, loģiska un visnotaļ ērta un pašsaprotama. Jau bērnībā man šķita dīvaini, ka gurķi vai tomātu jāsagriež un kaut kur jāiemaisa. Tas man likās tik garšīgi un ērti to vienkārši paņemt un apēst. Tas taču ir tik normāli sēdēt zem ābeles un ēst ābolus, kamēr vēders pilns. Mūsu organismam ir daudz vieglāk tikt galā ar tādu vienkāršu nesamaisītu barību. Un arī pretēji termiski apstrādātam uzturam tajā saglabājas dabiskais ūdens un visas barības vielas, kuras mums tik ļoti nepieciešamas. Daudzi gudri ļaudis ir atzinuši, ka lai arī termiski gatavots ēdiens var sniegt mums izsmalcinātas kulināras baudas, tomēr vislielāko enerģiju un barības vērtību mums sniedz tieši termiski neapstrādāti augu valsts produkti.

Ko ēd svaigēdāji?
Tā kā ir dažādas svaigēšanas koncepcijas, tad dažādu svaigēdāju ēdienkarte var zināmā mērā atšķirties, pievienojot tai dažus produktus, kuri zināmai grupai šķiet nepieciešami vai pieņemami. Tomēr galvenokārt tie ir termiski neapstrādāti vai dažos gadījumos zemā temperatūrā (zem 45 grādiem) kaltēti augu valsts produkti – augļi, ogas, zaļās lapas, dārzeņi un nedaudz riekstu un sēklu.

Vai svaigēdāji dzīvo ilgāk?
Daži apgalvo, ka jā. Mani personiski šī problēma nekad nav satraukusi. Man visbūtiskāk šķiet katru savu dzīves dienu nodzīvot pilnvērtīgi, veselīgi, priecīgi un ar pilnu atdevi. Tur svaigēšana un veselīgs dzīvesveids kopumā man noteikti ir palīdzējuši.

Vai ar svaigēšanas palīdzību var izārstēties no slimībām?
Es neuztveru svaigēšanu kā ārstniecības līdzekli. Tas ir dzīvesveids, kas palīdz atjaunot dabisku līdzsvaru mūsu organismā, ļaujot tam attīrīties un dabiskā veidā tikt galā ar visām tā problēmām. Tas galu galā var novest pie dažādu veselības problēmu pakāpeniskas samazināšanās un pat izzušanas. Tai pat laikā vairāki cilvēki ir novērojuši, ka, pārtraucot svaigēšanas praksi un atgriežoties pie savas agrākās diētas, arī lielākā daļa veselības problēmu pakāpeniski atgriežas. Kā skaidro speciālisti, tas notiek tādēļ, ka atgriežoties pie vecajiem paradumiem, jūs ienesat atpakaļ savā organismā savu problēmu cēloņus. Es pati kopš tā brīža, kad uzsāku pielietot svaigēšanu, esmu novērojusi pakāpeniskas pozitīvas veselības pārmaiņās – ķermeņa svara normalizēšanās un nostabilizēšanās, menstuāciju sāpju un diskomforta izzušana un asiņošanas samazināšanās, galvassāpju izzušana, papildus enerģijas parādīšanās un miegainības samazināšanās, jūtīguma mazināšanās saistībā ar laika apstākļu maiņām, mazinās uzņēmība pret visa veida saaukstēšanos un vīrusa infekcijām, lielāka izturība pret karstu klimatu, spēja vieglāk tikt galā ar ikdienas problēmām un daudz citu pārmaiņu.

Vai iespējams iztikt ar šādu diētu ziemā?
Protams ziemā, kad nav pieejams tāds svaigu vietējo produktu klāsts, iztikt ir grūtāk un dārgāk, bet tas ir pilnīgi iespējams. Protams, ziemā nākas izmantot arī saldētus un kaltētus krājumus, kas kaut kādā mērā atpaliek no svaigo produktu kvalitātes, bet visumā nav nekā neiespējama. Tāpat ziemā es vairāk lietoju savā uzturā tādus sildošus produktus kā ķiplokus, sīpolus, ingveru, medu un citus, kurus vasarā gandrīz neizmantoju. Ir taču tāds vieds teiciens: “Kas grib, tas atrod iespēju. Kas negrib, tas atrod iemeslu.”

Vai svaigēdājiem nerodas problēmas, ejot ciemos vai apmeklējot, piemēram, restorānu?
Tā kā es pati nekad neesmu bijusi īpaša ciemosstaigātāja un restorānu apmeklētāja, tad man šādas situācijas nerodas bieži. Tāpat mani draugi zin par manu savdabīgo ēšanas veidu un parasti sagādā man kādu augli vai salātus. Cik man nācies ar to saskarties, gandrīz vienmēr laimīgā kārtā ir bijuši pieejami kādi augļi, svaigi spiesta sula vai salāti. Dažreiz, kad šādas izvēles nav, cenšos izvēlēties visnevainīgāko un vienkāršāko no gatavotajiem dārzeņu ēdieniem. Grūtāk ir tad, ja es kā pārliecināta veģetāriete nonāku vietā, kur visi ēdieni satur gaļu. Tad nākas iztikt ar ūdens glāzi. Mani mierina tas, ka daudzi cilvēki kam ir dažādu veidu specifiskas diētas vai alerģijas saskaras ar līdzīgām problēmām. Katrā ziņā es neuztveru to traģiski. Un, ejot ciemos, vienmēr ir iespēja paņemt līdzi kaut ko, kas garšo man un varētu iepriecināt arī namatēvus.

Kā iespējams praktizēt šādu dzīvesveidu ģimenē, kur citiem ir atšķirīgi uzskati?
Mīlestība, sapratne un respekts ir vienīgais veids, kā uzcelt tiltu pār jebkurām atšķirībām, vai tās ir saistītas ar ēšanu, reliģiju, ikdienas paradumiem vai kultūras tradīcijām. Uzspiešana un diktatūra nekad pie labām sekām nav nevienu novedusi. Es personiski zinu daudzas ģimenes, kur cilvēki ar dažādiem paradumiem vai uzskatiem lieliski sadzīvo, kur piemēram sieva veģetāriete gatavo savam vīram gaļu un tamlīdzīgi. Ja nav mīlestības, sapratnes un respekta, tad arī piekāpšanās un izdabāšana parasti nelīdz.

Kur svaigēdāji ņem olbaltumvielas?
Olbaltumvielas ir visos dzīvajos produktos. Sevišķi bagātīgs to krājums ir zaļumos un zaļajās lapās. Tāpat ir zinātniski pierādīts, ka daļu no nepieciešamajām olbaltumvielām cilvēks saražo savā organismā. Pie tam, patiesībā mums nav nepieciešams pārmērīgs olbaltumvielu daudzums. Piemēram zīdainim, kurš nemitīgi aug un kuram pēc loģikas būtu nepieciešams vislielākais olbaltumvielu daudzums, ikdienas barībā – mātes pienā – tikai 6% no visām kalorijām nāk no olbaltumvielām. Tāpēc pieaugušajiem, kuri vairs neaug nebūtu nepieciešams lielāks olbaltumu procentuālais sastāvs. Svaiga augu pārtika to pilnībā nodrošina, ja jūs ēdat pietiekamu zaļumu daudzumu.

Kā ar neaizvietojamajām taukskābēm?
Spriežot pēc dažādiem materiāliem, kurus esmu lasījusi, visas neaizvietojamās taukskābes ir atrodamas augu valsts produktos, lai arī tur tās ir mazākos procentuālos daudzumos. Tāpat ir arī ar visiem vitamīniem un minerālvielām. Manus uzskatus par vitamīnu B12 varat lasīt tam veltītajā nodaļā grāmatā “Svaigs un vesels”. Iepazīstoties ar dažādu speciālistu viedokli, gribas piekrist tiem, kuri atzīst, ka vairāk ne vienmēr nozīmē labāk. Ja mēs cenšamies kaut ko apēst vairāk, tad kaut ko citu mēs apēdam mazāk, un tas dažkārt var izjaukt līdzsvaru. Sistēma ir kārtībā un strādā visefektīvāk, ja tajā valda līdzsvars. Dažādība mūsu ēdienkartē palīdz mums nodrošināt šo līdzsvaru. Sezonu maiņa ar dažādu svaigu produktu pieejamību dažādos brīžos palīdz mums nodrošināt šo līdzsvaru.

Kā ar piena produktiem?
Kā veģetāriete neesmu ne piena produktu atbalstītāja ne noliedzēja. Svaigs nepasterizēts govs piens sava treknuma dēļ ir vienmēr izraisījis man alerģisku reakciju. Tie piena produkti, kuri šobrīd pieejami veikalā man nekādas simpātijas neizraisa. Tas, kā tiek uzturēti un baroti lopiņi saimniecībās, noteikti neveicina piena un gaļas veselīgās īpašības, sevišķi antibiotiku daudzums, kuru tiem iebaro, lai tie neslimotu. Pat vēl nebūdama svaigēdāja, es tos lietoju visai maz un reti. Protams ekoloģiskajās saimniecībās situācija ir ievērojami labāka. Kā svaigēdāja varu minēt dažus faktus, kuri man šķiet diezgan nozīmīgi. Nevienas dzīvnieku sugas pieauguši pārstāvji neiet paši zīst pienu no citas sugas. Piena produktus slavē tāpēc, ka tajos ir daudz kalcija. Bet ja mēs apskatām faktus par mūsu ķermeņu sārmaino vidi un faktu ka dzīvnieku valsts produkti padara šo vidi skābu, un, lai atjaunotu vides reakcijas līdzsvaru, organismam ir jāņem kalcijs no mūsu kauliem, tad mēs redzam, ka lielākā daļa kalcija no piena iet zudumā. Pasaulē dzimst arvien vairāk cilvēku ar alerģiju pret piena produktiem. Pārmērīgs govju skaits uz zemes stipri veicina siltumnīcas efektu, jo govis izdala metanolu – ļoti aktīvu siltumnīcas efektu veicinošu gāzi. Lopkopība kopumā patērē daudz vairāk zemes resursu, ūdens un enerģijas nekā augkopība. Ņemot vērā planētas pārapdzīvotību un augošo ūdens un enerģijas resursu deficītu, tas pakāpeniski var izraisīt arvien vairāk problēmu, ja cilvēki kopumā nepievērsīs tam pietiekamu vērību.

Vai badošanās var palīdzēt atrisināt veselības problēmas un zaudēt lieko svaru?
Lai arī man pašai dažreiz nākas pielietot badošanos, es neesmu badošanās, sevišķi ilgstošas badošanās, dedzīga piekritēja. Vislabāk, ja var iztikt bez badošanās tikai ar sabalansētu veselīgu diētu. Ja tomēr, kādu specifisku problēmu dēļ, jums badošanās ir nepieciešama, tad nedrīkstētu uzsākt badošanos pirms jūs neesat ieguvuši un nostiprinājuši veselīgus ēšanas paradumus. Liekā svara gadījumā es noteikti neieteiktu badoties, bet gan pieturēties pie veselīgas diētas, kura atrisinās jūsu problēmu lēnākā, pakāpeniskākā un drošākā ceļā. Esmu dzirdējusi bezgala daudzus stāstus no saviem paziņām, kur pēc badošanās un attīrīšanās programmām, cilvēki negausīgi ķeroties pie vecajiem paradumiem ir nonākuši vēl lielākās problēmās vai pat nonākuši slimnīcā ar saindēšanās simptomiem. Ja viena atslodzes diena vai īslaicīga badošanās līdz trim dienām ir visai vienkārša un nevainīga, ja vien jūs dzerat pietiekami daudz ūdens, tad badošanos, kura ilgst vairāk par četrām dienām būtu ieteicams veikt tikai pēc speciālista ieteikuma un tā uzraudzībā, sevišķi ja jūs to darāt pirmo reizi. Nekad nevar droši zināt, kā jūsu organisms uz to reaģēs, sevišķi ja jums ir nopietnas veselības problēmas. Protams, esmu dzirdējusi arī daudzus pozitīvus piemērus, kad cilvēki pateicoties ilgstošai badošanās kūrei ir izārstējušies no dažādām slimībām, piemēram kuņģa čūlas vai cukura diabēta. Bet visos šajos gadījumos viņi vismaz daļēji mainīja savus ēšanas paradumus pēc badošanās.

Ko darīt, ja es nespēju atteikties no kādiem iemīļotiem produktiem?
Daži eksperti ir sacījuši, ka parasti tie produkti, no kuriem visgrūtāk atteikties, ir vislielāko problēmu radītāji. Tas varētu būt tiesa. Es personiski dažreiz apēdu to, ko ārkārtīgi sakārojas. Tā varbūt nav vispareizākā pieeja, bet tā ir mana relitāte un es negribu to ne no viena slēpt. Es pazīstu cilvēkus, kuri nopietnu veselības problēmu dēļ ir pievērsušies svaigēšanai, bet reizi nedēļā atļaujas ēst visu ko vēlas. Citi sakopo visu savu gribu un cieši turas pie izvēlētā ceļa. Pieejas ir visai dažādas. Sākumā noteikti palīdz, ja pāreju uz jauno diētu izdarāt pakāpeniski. Tas palīdz jūsu prātam to vieglāk pieņemt un ķermenim adaptēties. Pozitīva domāšana un koncentrēšanās uz procesa gaišajiem garīgajiem aspektiem noteikti palīdz. Galvenais lai jums tas viss sagādā prieku. Ja jums nav prieka par to, ko darāt, tad jūs neesat tam gatavs un nav jēgas sevi mocīt. Kaut gan, mainot ēšanas paradumus, garšas sajūta ar laiku mainās un jums var sagādāt prieku tas, kas kādreiz šķita pilnīgi neēdams. Man tā bija ar kinzu un datelēm. Tāpat manas jūtas pret seleriju lapām ir stipri mainījušās.

Ar ko lai aizstāj saldumus?
Dateles un citi saldie augļi lieliski palīdz. Tāpat augļu vai zaļie kokteilīši, ja tie gardi pagatavoti, sniedz patiesu apmierinājumu saldummīļiem. Un svētkos vai jubilejās ir iespējas pagatavot gardas kūkas un cepumiņus. Man neatkārtojamu baudījumu sniedz pavisam vienkārši biezeņi un kokteiļi, kuri pagatavoti no divām, trim sastāvdaļām. Dažreiz pietiek ar vienkārši sablenderētiem banāniem, hurmu vai āboliem. Dažas receptes ir tik komplicētas. Man ikdienā nav tik daudz laika, lai tās pagatavotu. Es ikdienā parasti ēdu ļoti vienkārši. Bieži es augļus un dārzeņus pat nepūlos sagriezt. Dažkārt komplicētākais ēdiens, kuru pagatavoju, ir lielos gabalos sagriezti dārzeņu salāti ar citrona vai apelsīna sulas aizdaru vai zaļais kokteilītis, kurš sastāv no viena veida lapām un viena veida augļiem. Receptes ir domātas dažādībai un fantāzijas rosināšanai nevis dzīves sarežģīšanai.

iepriekšējie raksti