Svaigēšana, iespējams, ir viena no ekstremālākajām diētām, kas šobrīd pasaulē gūst arvien lielāku popularitāti. To izmanto kā attīrīšanās programmu ķermeņa svara noregulēšanai, veselības nostiprināšanai un sakopšanai un vienkārši kā veselīga un dabiska dzīvesveida sastāvdaļu. Tās popularitāte aug kopā ar interesi un rūpēm par ekoloģiski tīru vidi un tai atbilstošu dzīvesveidu. Vadoties pēc savām interesēm, daži pievēršas tai periodiski uz neilgu laiku, citi savukārt iekļauj to savā ikdienā daļēji vai pilnīgi.
Tā ir diēta, kas ieteic uzturā lietot augļus, lapas, dārzeņus, riekstus un sēklas, kas nav apstrādāti temperatūrā, kura augstāka par 45 grādiem.
Ēdienu vārot vai cepot, gaisā vējo patīkami aromāti. Šīs patīkamās smaržas rodas, produktu vērtīgajām barības vielām un garšām iztvaikojot gaisā termiskās apstrādes procesā. Un reizēm, lai mūsu gatavotais ēdiens atkal garšotu labi, mums nepieciešams tam pievienot gan sāli, gan garšvielas, gan taukus. Pat tvaicējot dārzeņus, ko varam uzskatīt par vienu no veselīgākajiem ēdienu gatavošanas veidiem, mēs tos pakļaujam temperatūrai, kas augstāka par 100 grādiem. Diemžēl temperatūrā, kas augstāka par 40–50 grādiem, iet bojā liela daļa no vitamīniem mūsu ēdienā. Vitamīni D, E un K iet bojā pilnībā, vitamīnu C un B daudzums stipri samazinās. Tāpat – jo augstāka ir temperatūra, jo vairāk brīvo radikāļu rodas gatavošanas procesā, sevišķi taukvielās. Un par brīvo radikāļu ietekmi mēs visi esam daudz dzirdējuši. Termiski apstrādājot produktus, mēs pilnībā zaudējam tādu svarīgu lietu kā enzīmi jeb fermenti, kuri mūsu organismā ir ierobežotā krājumā, un, lietojot produktus, kuri nesatur fermentus, mums jātērē savi krājumi, lai šos produktus sagremotu. Fermenti piedalās visos ķīmiskajos procesos, kas noris mūsu iekšienē. Kad to krājumi sāk izsīkt, mūsu ķermenis sāk strauji novecot. Termiskā apstrādē tiek ļoti bojātas arī šķiedrvielas, kas ir mūsu dabiskie palīgi ēdiena sagremošanā un visa liekā izvadīšanā no organisma. Tāpat termiskas apstrādes procesā tiek bojātas olbaltumvielas. Tāpēc tiem, kuri lieto ceptu un vārītu ēdienu, ir nepieciešams daudz lielāks to procentuālais daudzums nekā tiem, kas saņem nebojātas viegli lietojamas olbaltumvielas no zaļajām lapām un citiem augu valsts produktiem.
Svaigēdāju starpā, tāpat kā jebkurā citā mūsu dzīves sfērā, ir sastopamas daudzas un dažādas pieejas. Daži produktus cenšas ēst pēc iespējas dabiskā formā, citi dažādos veidos cenšas atdarināt vārītos un ceptos ēdienus – izmantojot gan kaltēšanu, gan dažādas citas metodes. Tāpat daudzi svaigēdāji ir vegāni (pilnīgi nelieto nekādus dzīvnieku valsts produktus), kamēr daži iekļauj savā diētā arī medu vai kādu citu produktu. Studējot dažādas svaigēdāju teorijas, dažreiz var atrast pilnīgi pretējus apgalvojumus, kas liecina par to, ka pieeja ir radījusi savu sistēmu un katra sistēma atkarībā no izejas punkta un mērķa piedāvā atšķirīgas metodes gan produktu izvēlē, gan to apstrādē. Mans skatījums visvairāk balstās uz naturālās higiēnas principiem, kas, iespējams, ir viena no vecākajām svaigēdāju sistēmām un saglabā pietiekamu vienkāršību un racionalitāti. Par šīs sistēmas aizsācēju tiek uzskatīts Dr. Īzaks Džennings, kurš 1822. gadā pēc savas 20 gadu ilgušās medicīnas prakses, kura nedeva viņam apmierinājumu, sāka ārstēt savus pacientus ar ārstniecisku badošanos.
Naturālās higiēnas pārstāvji iesaka savā uzturā galvenokārt lietot augu valsts produktus, kuru lietošanai mūsu organisms bijis sākotnēji radīts, un tādās proporcijās, kādās mūsu organisms tos dabiski izmanto, lai netērētu lieku enerģiju un fermentus, piemēram, taukus pārvēršot ogļhidrātos un izvadot no organisma šinī procesā radušās toksiskās vielas. Tāpat viņi uzsver cilvēka dabisko vajadzību pēc svaiga gaisa un saules, tīra ūdens, fiziskas aktivitātes, pietiekošas atpūtas un miega, veselīgas saskarsmes un pozitīvas attieksmes pret sevi un apkārtni. Saslimšanas gadījumā viņi iesaka lietot kontrolētu badošanos. Manas simpātijas un arī pateicība par unikālām zināšanām pieder Dr. Duglasam Grahamam, grāmatas “The 80/10/10 Diet” (nopērkama www.livingnutrition.com) autoram. Es varu nepiekrist viņam attiecībā uz dažām detaļām un viņa personiskajiem uzskatiem, bet kopumā viņa piedāvātā sistēma ir iedvesmojusi un ietekmējusi mani vairāk nekā jebkas cits.
Lai pie kādas diētas cilvēks arī nepieturētos, katrs piekritīs, ka līdzsvars starp produktiem, kurus lietojam, ir viena no svarīgākajām lietām. Vēl viens nozīmīgs faktors, kuru uzsvēruši ļoti daudzi dietologi, ir pēc iespējas liela produktu dažādība, kas dod mums iespēju saņemt visas organismam nepieciešamās vielas.
Lai vēl labāk izmantotu visu dabas doto komponentu kompleksu, ļoti ieteicams ir ēst veselus, nesadalītus produktus, piemēram, ābolus, nevis ābolu sulu (izņēmums ir svaigi spiestas citrusu sulas) vai saulespuķu sēklas, nevis saulespuķu eļļu, tādējādi saglabājot visas produkta vērtīgās sastāvdaļas, ieskaitot šķiedrvielas, kurām ir liela nozīme sārņu izvadīšanā no mūsu sistēmas. Ieteicams pēc iespējas lietot ekoloģiski tīrus vietējos un sezonas augļus, zaļumus un dārzeņus. Priekšroka vienmēr būtu dodama visam, kas aug virszemē, atstājot sakņaugus aukstam laikam, kad virszemē vairs nekas neaug. Tāpat priekšroka būtu dodama tiem produktiem, kurus varam lietot neapstrādātā veidā – tādus, kādi tie aug, jo tie ir mums visdabiskāk piemēroti.
Ļoti veselīgas ir monomaltītes – tādas ēdienreizes, kas sastāv tikai no viena veida augļiem vai dārzeņiem. Tad, ēdot tik, cik lien un garšo, jūs apēdīsiet tieši tik, cik nepieciešams. Ieteicams sākt dienu un katru dienas maltīti ar augļiem. Lietojot riekstus, sēklas un kaltētos augļus un ogas tos ieteicams iepriekš izmērcēt, tad tajos atjaunosies zaudētais ūdens daudzums un mūsu organismam tos būs vieglāk pārstrādāt, un tie arī mazāk bojās mūsu zobus.
Lietojot tikai dzīvos augu valsts produktus, tikpat kā nav nepieciešamības dzert papildus ūdeni, jo visi tie satur pietiekamu ūdens daudzumu. Izņēmums ir tad, ja jums ir liela fiziska slodze karstā vidē, kad ķermenis ar sviedriem zaudē ļoti lielu ūdens daudzumu.
Veselīgi ir lietot iespējami mazu taukvielu (rieksti, sēklas, avokado un eļļa) daudzumu mūsu uzturā, jo mazā apjomā tās satur salīdzinoši ļoti lielu kaloriju daudzumu. Bet tīrā veidā taukvielas mums ir nepieciešamas pavisam nedaudz, visu pārējo mūsu organismam nākas pārstrādāt ogļhidrātos vai arī novietot mums ne visai patīkamos ķermeņa lieko tauku krājumos. Vidēji cilvēkam dienā pilnīgi pietiek ar to taukvielu daudzumu, kuru viņš saņem no augļiem, lapām un dārzeņiem plus saujas riekstu vai sēklu, vai pusītes avokado. Ja kādreiz iznāk apēst vairāk, to var sabalansēt, vairākas dienas pēc tam nepievienojot savai maltītei ne riekstus, ne sēklas, ne avokado.
Ja jūs lietojat augu eļļu, atceraties, ka viena ēdamkarote eļļas satur visu jums dienā nepieciešamo taukvielu daudzumu. Lielākā daļa cilvēku nepietiekami novērtē zaļo lapu un zaļumu lomu uzturā. Tagad arvien plašāk tiek runāts par to, ka zaļie augi ir visbagātīgākā un vērtīgākā vitamīnu, minerālvielu un arī olbaltumvielu krātuve, kuru mēs nepietiekami izmantojam. Pie tam zaļās lapas var un pat ir ļoti ieteicams lietot kopā gan ar augļiem, gan dārzeņiem. Viens no veiksmīgākajiem svaigēdāju jaunatklājumiem, kuru ar prieku lieto arī daudzi, kas pavisam nav svaigēdāji, ir zaļais kokteilītis, kura izgudrotāja ir Viktorija Butenko. Tas sastāv galvenokārt no augļiem, kuri blenderī saputoti kopā ar zaļajām lapām. Ziemā vai citos brīžos, kad svaigi zaļumi nav pieejami, tos diezgan veiksmīgi var aizstāt ar kaltētām un sasmalcinātām lapām.
Ļoti nozīmīga veselīga uztura sastāvdaļa, kas lieliski apgādā mūs ar ogļhidrātiem, kuri ir mūsu galvenais “kurināmais”, ir augļi un ogas. Pieturoties pie svaigēdāju diētas, mums katru dienu būtu jāēd pietiekams daudzums saldo augļu, lai saņemtu sev nepieciešamo kaloriju daudzumu. Ja kāds neapēd pietiekami daudz augļu, viņš jūtas izsalcis. Un visbiežāk tas beidzas ar to, ka cilvēks sāk lietot pārmērīgu taukvielu daudzumu, lai kompensētu trūkstošās kalorijas. Lai arī vienkāršas un ne pārāk samaisītas maltītes, kā augļi, zaļie kokteilīši un lapu un dārzeņu salāti, vienmēr būtu liekamas pirmajā vietā, tomēr arī svaigēdāju ēdienkartē ir dažādi gardumi. Nebūt nav jābūt rūdītam svaigēdājam, lai novērtētu un izbaudītu tāda ēdiena labumu.
Vēl gribu piebilst, ka arī tiem, kas cenšas nelietot sāli un cukuru vai arī pieturas pie bezglutēna diētas svaigēšana varētu sniegt daudz patīkamu atklājumu. Sevišķi vasarā un rudenī, kad mums ir visas iespējas baudīt vietējās dabas dāsnumu, katram ir iespēja iekļaut vairāk svaigu labumu savā ikdienas un svētku ēdienkartē vai pat uzrīkot veselu svaigēšanas kūri uz dažām nedēļām sava organisma attīrīšanai un slaidās līnijas pilnveidošanai.
Kartu sezonu jūs varēsit atrast jaunas receptes mūsu recepšu sadaļā. Protams iesaku iegādāties grāmatu “Svaigs un vesels”, kur ir plašāka informācija par svaigēšanu un arī vairāk kā 80 Latvijas apstākļiem piemērotu dzīvā ēdiena recepšu. GARĪGAIS LĪDZSVARS.